Mūsu piedāvājums
Parasti sporta laboratorijās tiek atbildēts jautājums "Kāds Tu esi?", mēs atbildam arī
"Ko Tev tālāk darīt?"
Novērtējam Tavu fizisko sagatavotību, nosakot aerobo un anaerobo maiņas slieksni, veicot sirdsdarbības frekvences mērījumus un laktāta analīzes pakāpeniski pieaugošas slodzes laikā.
Mēs neapgrūtināsim Tevi ar skābekļa masku un citu lieku aparatūru, pie mums Tu jutīsies gandrīz kā ierastā treniņā.
Pēc testa sniedzam konsultāciju treniņu jautājumos izturības sporta veidos un, ņemot vērā testa rezultātus, iesakām turpmākos treniņu virzienus un vēlamo intensitāti.
UZ SLĪDCELIŅA
Atceries, lai pareizi novērtētu Tavu fizisko sagatavotību, darbspēju pārbaude jāveic nodarbinot tos pašus muskuļus, kas tiek trenēti treniņos - riteņbraucējiem pārbaude jāveic uz velosipēda, bet skrējējiem tikai uz slīdceliņa!
UZ VELOSIPĒDA
Darbspēju pārbaude tiek veikta uz Tava velosipēda un trenažiera, vai arī uz jebkuras iekārtas, kam slodzi var izmērīt un mainīt soļveidīgi.
Tas dos iespēju sagatavot treniņplānu ar precīzākām slodzēm.
Darbspēju pārbaude ietver:
Antropometriskos mērījumus
Augums, svars, ...
EKG pierakstīšanu
EKG pierakstu, kas ļauj spriest par sirdsdarbību pēc slodzes.
Trenēšanās zonu noteikšanu
Aerobā un anaerobā sliekšņu noteikšana. Slodzes dalīšana intensitātes zonās, pēc sirdsritma, jaudas un ātruma. Treniņu piemēri.
Ķermeņa kompozīcijas mērījumus
tauku, muskuļu, kaulu masas, viscerālo tauku līmenis, ūdens daudzums organismā, ķermeņa masas indekss, diennaktī uzņemamo kaloriju daudzums, metaboliskais vecums, ...
Laktāta analīzes
Pareizai aerobā maiņas sliekšņa un trenēšanās zonu noteikšanai ir nepieciešamas laktāta analīzes.
Mērījumu .fit datni
FIT ir plaši izplatīts sportošanas datu faila formāts, kuru ir iespējams augšupielādēt daudzās treniņu uzskaites lietotnēs.
Spirometrijas mērījumus
plaušu tilpums (FVC), forsētās izelpas tilpums pirmajā sekundē (FEV1), maksimālā izelpas plūsma (PEF).
Maksimālā skābekļa patēriņa aprēķināšanu
Riteņbraucējiem tiek aprēķināts maksimālais skābekļa patēriņš - aerobās jaudas rādītājs.
Pieredzējuša un sertificēta trenera konsultāciju
Kā organizēt treniņu procesu? Kā sadalīt slodzi nedēļā, mēnesī gadā? Kā panākt iespējami augstākus rezultātus veltot treniņiem optimāli daudz laika?
Pārbaude uz slīdceliņa vai velo
ar 6 novadījumu EKG *
98€
Pārbaude uz slīdceliņa
80€
Pārbaude uz velosipēda
80€
Pārbaude uz velosipēda un slīdceliņa
120€
2 personām
atlaide **
2×68€
* Visās pārbaudēs tiek veikts 1 novadījuma EKG pieraksts un tā analīze ar lietotni.
6 novadījumu EKG pieraksts, ir ieteicams, ja vēlaties to iesniegt savam kardiologam padziļinātai sirdsdarbības novērtēšanai.
**Atlaide 2 personām tiek piemērota, ja personas veic pārbaudi secīgi viena pēc otras un saņem kopīgu konsultāciju pēc otrās personas pārbaudes beigām.
Maruta Noveičuka
Sporta ārste, homeopāte
Laktāts izraisa dažādas izmaiņas organismā, tāpēc katram sportistam ir jāzina intensitāte, kad laktāts sāks papildus izstrādāties organismā, cik ilgi nepieciešams atsildīties pēc sacensībām, lai laktāta koncentrācija samazinātos zem aerobā maiņas sliekšņa.
Lelde Ardava
Divkārtēja Latvijas čempione kalnu riteņbraukšanā krosā (XCO) un maratonā
Slodzes tests ir kā tehniskā apskate automašīnai - katram, kurš savu brīvo laiku labprāt pavada aktīvi sportojot, būtu jāzina vai ar sirdi un asinsvadu sistēmu viss ir kārtībā. Tiem, kuri ar treniņiem nodarbojas mērķtiecīgāk, ir svarīgi zināt savas aerobās un anaerobās zonas, lai pareizāk plānotu treniņus. Arī es veicu šādu testu, it īpaši pēc bērna piedzimšanas, kad vēlējos uzzināt, kā ir mainījusies mana fiziskā sagatavotība un kā pēc iespējas ātrāk atgūt formu.
Mārtiņš Sirmais
Eiropas vicečempions un vairākkārtējs Latvijas čempions orientēšanās sportā
Pulsometra lietošana un laktāta analīžu veikšana kļuva par neatņemamu treniņu sastāvdaļu jau laikā, kad skolā sāku regulāri apmeklēt treniņus. Tāpēc jāsaka liels paldies manam trenerim, jo tagad saprotu, cik svarīgi ir jau bērnībā organismu trenēt pareizi, ar piemērotām slodzēm un nepārtrenēties.
-
Laktāta analīžu un Vo2max lietderība sportistu darbaspēju noteikšanā.Sportistu darbaspēju noteikšanai plaši tiek izmantoti laktāta analīžu un Vo2max noteikšanas testi. Katrs no šiem testiem sniedz sava veida priekštatu par sportista darba spējām. Vo2max jeb maksimālā skābekļa patēriņa testā tiek noteikts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpums un gāzu koncentrāciju. Tests notiek ar speciālu sejai uzliktu masku, kas sportistam skrienot pa skrejceliņu vai minoties uz velotrenežiera, mēra gaisa apmaiņas apjomus, kas palīdz noteikt sportista aerobās slodzes slieksni un kopējo sirds un elpošanas sistēmu piemērotību augstas intensitātes fiziskajām aktivitātēm. (Grant JA, Joseph AN, Campagna PD, 1999). Savukārt laktāta analīzes balstās uz laktāta koncentrāciju asinīs, kas tiek mērīta ik pa noteiktam laika periodam, paralēli palielinot arī sportista slodzi, paņemot asins analīzes. Šī testa beigās sportists, līdzīgi kā Vo2max testa noslēgumā, iegūst priekšstatu par savu aerobo slieksni (Faude O, Kindermann W, Meyer T, 2009). Lai gan ieguvumi no šiem diviem testiem ir līdzīgi, tomēr ir trīs faktori, kas liek uzskatīt, ka laktāta analīzes ir precīzākas un lietderīgākas salīdzinot ar maksimālā skābekļa patēriņa testu. Pirmkārt ilgstoši un regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm pietiekami augstā intensitātē tiek sasniegta Vo2max maksimālā robeža, kuru dabiski nevar vairs paaugstināt (Bourdon P, 2013). Līdz ar to turpmākie testi vairs neatspoguļo treniņa procesa rezultātus un šis testa veids kļūst bezjēdzīgas augsta līmeņa sportistiem. Visbiežāk šo augšējo robežu sasniedz izturības sporta veida pārstāvji- piemēram kā maratonisti un triatlonisti- kuriem arī treniņu procesā slodze ir pietiekami ilgstoša un intensīva. Otrais faktors, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt Vo2max testa rezultātus ir testēšanā izmantotais inventārs. Testa laikā cilvēkam tiek uzvilkta sejas maska, kas ir savienota ar iekārtu, kas analizē elpošanas ātrumu, tilpumu un gāzu koncentrāciju. Ja tests tiek veikts skrienot, tad šī sejas maska ierobežo sportista dabīgās kustības, it īpaši ķermeņa augšdaļā. Ja sirdsdarbības mērījumiem netiek izmantota siksns, ko apliek ap krūtīm, bet gan vēl tiek stiprināti klāt vadi, kas nodrošina sirdsdarbības nolasīšanu un ierakstīšanu, ķermeņa kustības tiek ierobežotas vēl vairāk un sportists testa laikā koncentrējas uz to, lai kādu no šiem vadiem nenorautu nevis uz maksimālā rezultāta sasniegšanu. Ja tests tiek veikts uz velotrenežiera, tad šie kustību ierobežojošie faktori nav tik būtiski. Tomēr Vo2max testēšanā izmantotā sejas maska var izraisīt sportistam arī psiholoģiskas grūtības. Tā kā šī maska apgrūtina elpošanu, testa laikā sportistam, piemēram, var rasties smacējoša sajūta, kas savukārt var novest pie panikas. Laktāta analīzēm arī ir kustību ierobežojoši momenti, asinsparaugu noņemšanas brīžos, kad roka sportistam turpinot skriet ir jānovieto uz skrejceliņa margas, tomēr šis ierobežojums ir salīdzinoši neilgi ~5sekundes. Trešais faktors, kas var būtiski ietekmēt Vo2max testa rezultātus ir iekārtu darbība. Pirmkārt tā var būt nepareiza iekārtu kalibrēšana. Pie tās var novest gan nepareizi norādīts gāzu marķējums uz tvertnes, gan kalibrēšanas gāzes nepareiza pievienošana. Testa rezultātus būtiski var ietekmēt arī apkārtējā vidē esošo gāzu koncentrācija. Ja telpā, kurā notiek testēšana, netiek nodrošināta pietiekama ventilācija, apkārtējās vides CO2 un O2 koncentrācija neatbilst normai un tas noved pie neprecīziem testa rezultātiem (Hoppe J., 2009). Protams, arī laktāta analīžu iegūšanā var rasties neprecīzi dati iekārtu darbības un kalibrēšanas rezultātā, tomēr, šeit ir priekšrocība, ka, ja speciālistam dati šķiet nepareizi, katru asinsparaugu var pārbaudīt vēlreiz, pēc iekārtas pārkalibrēšanas. Kopumā gan laktāta anlīzes, gan Vo2max testi sniedz priekštatu par sportista fizisko stāvokli un anaerobo slieksni, tomēr gan cilvēkiem, kas tikko uzsākuši fiziskās aktivitātes, gan augsta līmeņa spotistiem, noderīgākas un precīzākas būs tieši laktāta analīzes. Izmantotā literatūra. Australian Institute of Sport, Tanner, R. K., Australian Institute of Sport, Gore, C. J., & Bourdon, P. (2014). Physiological Tests for Elite Athletes-2nd Edition. Human Kinetics. Faude, O., Kindermann, W., & Meyer, T. (2009). Lactate Threshold Concepts. Sports Medicine, 39(6), 469–490. https://doi.org/10.2165/00007256-200939060-00003 Hoppe, J. (2009, December 27). Errors in VO2 testing